Jēdziens jau šķietas nodrāzts, bet tomēr mani vēl joprojām uzrunā. Ir tāda Pētera Kummera grāmatiņa "Nekas nav neiespējams", kas man ir palīdzējusi vienmēr grūtos brīžos. Un, tiešām, kad esmu sekojusi tās vadlīnijām, ir piepildījušies mani sapņi. Vienīgais noteikums- jāzina, ko grib un jāstrādā cītīgi. Var jau teikt, ka tas ir naivi un utopiski, un ka tā, iespējams, ir vieglākā ceļa meklēšana, bet pamēģiniet paši un redzēsiet, ka tas strādā! Varbūt šeit to rakstu tāpēc, ka atkal manā dzīvē ir pienācis brīdis uzstādīt jaunu mērķi un kaut ko stipri vēlēties. Un zināt, kā ir- nevar jau citiem teikt, tad nepiepildīsies ;) Bet vienu es apsolu- padalīšos, vai izdevās sasniegt cerēto ar konstruktīvās domāšanas metodi, ja vajag pierādījumus. Tad nu, aiziet, pirmā diena. Tas, ka par šo rakstu, liks man pašai turēties uz strīpas un nepalaisties slinkumā!
Vēl ko gribēju piebilst, es jūtu iekšienē tādu kā pavasara urdziņu- radošuma pumpuriņu. Ziniet, visiem tāds ir, tikai jāatklāj kurā jomā. Visi cilvēki ir radoši un talantīgi, tikai ne visi to zina un vēlas ļaut šai urdziņai, pavasara straumītei izpausties. Pamēģiniet savu roku dažādās jomās, arī tad, ja tas sākumā škiet muļķīgi. Tas nekas, ja neuzvarēsiet konkursā vai nekļūsiet par labāko dziedātāju, dejotāju utt. Kaimiņi smiesies? Nu un tad? Sajūtiet, tā ir dzīvības enerģija. Lai gaiša šī diena!
